Kāpēc man tas ir tiešām svarīgi?
Bērna emocionālās audzināšanas kursa vadīšana ir daļa no tā, ko daru, lai piepildītu savu misiju šajā skaistajā dzīvē.
Vai es daru pietiekami, lai mans bērns labi attīstītos? Vai es kaut ko nepalaižu garām? Un vai ar savām izvēlēm netīšām nenodaru viņam pāri? Un pats biežākais jautājums – kā nesačakarēt bērnu?
Par šīm bažām, sociālo tīklu radītajām gaidām, salīdzināšanos un vecāku vainas sajūtu nesen runājām TV3 raidījumā “Zilonis studijā”.
Sociālajos tīklos netrūkst ideju, kā darboties ar bērniem. Redzam pašgatavotas attīstošās rotaļlietas, dažādas sensorās aktivitātes un vecākus, kuri, šķiet, vienmēr atrod laiku interesantām nodarbēm.
Taču sociālie tīkli var radīt iespaidu, ka bērni ir ļoti līdzīgi un ka aktivitātes, kas patīk vienam bērnam, būs piemērotas arī visiem pārējiem.
Savā darbā konsultācijās un atbalsta grupās bieži sastopos ar mammām, kuras pārdzīvo, ka viņām neizdodas īstenot sociālajos tīklos redzētās idejas. Piemēram, bērnam nemaz neinteresē rūpīgi sagatavotā rotaļa vai arī viņš ar materiāliem darbojas pavisam citādi, nekā bija iecerēts.
Citkārt ģimenes ikdiena ir tik piepildīta, ka īpašām aktivitātēm vienkārši neatliek laika. Un tad rodas vilšanās, kam nereti seko arī vainas sajūta, ka bērna labā netiek darīts pietiekami.
Viens no jautājumiem, ko bieži dzirdu no zīdaiņu vecākiem, ir par to, kā ar mazuli pareizi darboties, lai viņš labi attīstītos. Kā viņu attīstīt? Kā nenodarīt pāri? Vai neiedot viņam par maz?
Taču, pārrunājot ar mammām viņu gaidas un to, kā patiesībā izskatās ģimenes ikdiena, bieži nonākam pie pavisam citas atziņas.
“Ļoti, ļoti bieži tas, ko mamma ikdienā dara, ir pietiekami bērniņam.”
Īpaši pirmajā dzīves gadā mazuļa ikdiena jau pati par sevi ir ļoti intensīva un pilna ar dažādiem sensoriem iespaidiem, kas veicina viņa attīstību.
Protams, sociālajos tīklos redzētais var sniegt vērtīgas idejas un iedvesmu. Taču tas nenozīmē, ka visas šīs aktivitātes būtu jāīsteno arī savās mājās. Pārlieku liela darbošanās var būt nogurdinoša gan vecākiem, gan arī mazulim, kuram papildu stimulācijas var izrādīties par daudz.
Arī lielākiem bērniem reizēm vairāk par kārtējo pulciņu vai organizētu aktivitāti nepieciešams vienkārši pavadīt mierīgu vakaru kopā ar vecākiem.
Sociālie tīkli var būt lieliska vieta, kur smelties iedvesmu un saglabāt skaistus ģimenes mirkļus. Taču ir svarīgi atcerēties, ka mēs lielākoties redzam citu cilvēku dzīves skaistāko daļu, nevis pilnu viņu ikdienas ainu.
Ja mamma jau tāpat izjūt satraukumu par to, vai viņa visu dara pareizi, nemitīga salīdzināšanās šo trauksmi un vainas sajūtu var tikai pastiprināt.
Tāpēc es vecākiem novēlu atrast kādu uzticamu cilvēku, kurš palīdz no malas ieraudzīt arī visu to labo, kas viņu ikdienā ar bērnu jau izdodas.
Jo bieži vien mēs tik ļoti koncentrējamies uz to, ko vēl neesam izdarījuši, ka nepamanām, cik daudz laba jau darām. ❤️
Paldies raidījumam “Zilonis studijā” par iespēju runāt par šo daudziem vecākiem aktuālo tēmu!
