Šonedēļ izsludināju pieteikšanos šī rudens vienīgajam Bērna emocionālās audzināšanas (BEA) online kursam manā vadībā. Katru reizi, kad man šī izsludināšana jādara, es esmu ārkārtīgi lielās pārdomās par to, kā man pastāstīt mūsdienu mazu bērnu vecākiem, kāpēc tas ir tas, kas viņiem var ļoti palīdzēt ikdienu ar bērniem piedzīvot mierīgāku un priecīgāku. Un katru reizi šīs pārdomas kaut kā ir aizvien grūtākas, jo tagad, kad ir mākslīgais intelekts, kas vispār var to pārsist?

BEA kurss ir ārkārtīgi informatīvs

Tajā ir desmit tēmas par desmit bērna attīstības jomām: kā iepazīt bērna temperamentu, fizisko un emocionālo attīstību, atbalstīt ķermeņa kontroli, kā veidot drošas piesaistes attiecības, kā spēlēties un kā spēlēšanās ietekmē bērna dzīvi un attīstību, kā attīstas bērna valoda un kā stiprināt bērna komunikācijas prasmes, kā stiprināt bērna pašvērtējumu, kā nospraust robežas un kā kopumā attīstas bērna pašregulācija, kā attīstas bērna emociju pasaule un kā palīdzēt viņam izaugt emocionāli inteliģentam, kā bērni mācās risināt problēmas un kā – draudzēties un sadarboties.

Teiksi – nekas tāds, ko man lielie valodu modeļi (jebšu mākslīgā intelekta chatboti) nevarētu izstāstīt kā piektklasniekam. Taču informācija pati par sevi nav “zāles”.

Vecāku pašefektivitāte

Te mazliet atkāpšos pie psiholoģijā pazīstama jēdziena – pašefektivitāte. Par to rakstīju savu bakalaura darbu, tādēļ jūtos ārkārtīgi kompetenta par to runāt. 1977. gadā Alberts Bandura kognitīvajā psiholoģijā ieviesa pašefektivitātes jēdzienu, ar to skaidrojot cilvēka ticību savām spējām rīkoties tā, lai sasniegtu savus mērķus. Pašefektivitātes jēdziens ļoti labi “ieguļas” arī vecākošanas tēmā, skaidrojot vecāka ticību savām spējām tikt galā ar audzināšanas uzdevumiem. Jebšu – es ticu, ka tad, kad man būs jāatrisina kādas bērna audzināšanas, aprūpes vai manas-bērna attiecību lietas – es izairēšu.

Šovasar neesmu bijusi laivā, bet varbūt Tu esi, bet paņemsim šo airēšanas piemēru. Vai Tev pietiktu ar informāciju par to, kā jāairē, lai tiktu no punkta a uz punktu b? Un vai Tev pietiktu ar informāciju, ka airēšanai vajag laivu un airus un kā tas viss fiziski darbojas, lai tiktu no punkta a uz punktu b? Es domāju, ka pilnīgi noteikti šādai informācijai ir liela nozīme, bet vai tas Tev palīdzēs šo izdarīt – nezinu.

Airēšana (bērnu audzināšana) ir process, kuru kāds dara. Attiecīgi – milzīga nozīme ir arī darītājam un darītāja pieredzei, darītāja saskaņotībai ar laivu un airiem, upes straumi, darītāja fiziskajām spējām. Nozīme ir arī pašai laivai – kāda tā ir, no kāda materiāla taisīta, kas tā ir par ūdenstilpni, kurā notiek airēšana. Tātad to, vai airētājs tic, ka viņam ir nepieciešamās prasmes, lai izairētu, ietekmē daudz un dažādi faktori.

Pašefektivitāti vecāku lomā arī ietekmē daudz un dažādi faktori – vecāku psihiskā veselība, audzināšanas prakses, vecāku un bērnu attiecības, bērna attīstība. Es rakstīju tieši par tēvu pašefektivitāti un caur to noskaidroju, ka pašefektivitāti ietekmē arī tas, vai Tu esi tēvs vai māte. Šis vienkārši fun fact – tēvi jūtas pārliecinātāki par savām spējām, ja saņem ārēju apstiprinājumu. Mātēm ieaudzinātie stereotipi, ka bērni ir sieviešu darīšana, paredz to, ka ārējais apstiprinājums par to, ka “vai cik Tev labi sanāk”, nav tik kritiski nepieciešams, lai justos pārliecināta, ka sanāks (jo citu “variku” jau nav).

Par ko patiesībā ir Bērna emocionālās audzināšanas kurss?

BEA kurss attiecīgi jau vairāk nekā 20 gadus sevi ir pierādījis kā nemainīgi vērtīgs tādēļ, ka NAV lekciju cikls par to, kā audzināt bērnus, vai par to, kā bērni attīstas. BEA kurss strādā tieši ar šo pašefektivitātes daļu, kas ir kritiski nepieciešama, lai bērnu audzināšana nepārvērstos par ļaunu murgu vismaz 20 gadu garumā. Augstāka pašefektivitāte ir saistīta ar mazākām uzvedības problēmām bērniem, labāku bērnu vispārējo veselību un arī zemāku vecāku stresa līmeni. (Fang et al., 2021), jebšu latviešu valodā – mierīgākām un priecīgākām attiecībām ar bērniem.

Tev nav nepieciešams zināt pareizo atbildi katrai bērna uzvedībai. Tev ir nepieciešams pamats, kas palīdz atrast atbildi arī tad, kad situācija nav aprakstīta nevienā pašpalīdzības grāmatā. To šis BEA kurss iedod. Tādēļ arī vecāki, kas šo kursu ir izgājuši, īpaši novērtē sarunu daļu, kura pirms pieteikšanās tik ļoti biedē – kā tas būs, ka mēs tur kaut kādi sveši cilvēki “klausīsimies, kā Elīna stāsta par bērnu audzināšanu”. Īstenībā ir vēl trakāk – šajās tikšanās reizēs, nevis jūs klausīsieties, bet jūs runāsiet par savu pieredzi. Tieši šī runāšana, kas liek aizdomāties, kā tas ir tieši Tev, arī izdara magic, protams, kopā ar to, ka Tu dzirdi, ka citi domā līdzīgi, ir norūpējušies par līdzīgām tēmām.

Palasīt atsauksmes par kursu, kur šo pašu saviem vārdiem pasaka arī manu BEA grupu “absolventi”, ir viens, bet pavisam vēl cits ir zināt, ka arī iepriekš veikti pētījumi par to, cik efektīvs pašfefektivitātes stirpināšanā ir šis BEA kurss, pierāda, ka lielāks miers un prieks attiecībās ar bērniem vecākiem saglabājas vēl ilgi pēc kursa pabeigšanas. (Te vairāk par BEA kursa efektivitātes pētījumiem) No savas personīgās pieredzes varu teikt, ka tad, kad es izgāju BEA kursu, kad manai meitai bija 3 gadi, pašefektivitāte mammas lomā kaut kādā mērā (ne pilnā mērā) nostiprinājās uz visu atlikušo mūžu.

Lūk, šis noteikti nebija pats vienkāršākais skaidrojums BEA kursa vērtīgumam un kādēļ tas joprojām pārsit mūsdienu mākslīgā intelekta sniegtās iespējas.

Zinu, ka ir vecāki, kuri apsver iespēju iziet šo kursu vēl vienu reizi, jo mazie ir paaugušies vai arī ir ģimenē ienācis vēl kāds bērniņš – ļoti priecāšos tikties vēlreiz. Katru reizi, kad šāda atkārtota dalība notiek, tā ir ļoti priecīga un vērtīga atkalsatikšanās. Arī tādēļ, ka katru reizi arī es jau esmu mazliet citādāka. Piemēram, šajā rudenī vadīšu šo kursu, paralēli pati studējot jau psiholoģijas maģistrantūrā – tas nozīmē vēl niansētāku skatījumu uz bērna attīstību un jūsu attiecībām.

Tad kā ir – tiekamies?

Bērna emocionālās audzināšanas (BEA) online kurss