Nupat atgriezos no Latvijas radio. Piedalījos raidījumā “Ģimenes studija”, kur kopā ar pediatri – miega ārsti Martu Celmiņu runājām par biežākajiem vecāku satraukumiem saistībā ar mazu bērnu miegu. Gatavojoties raidījumam, i did my own research, jo man, protams, ir mana ilggadēja pieredze PEP mammas darbā, uzklausot vecākus par bērnu miegu, bet es gribēju paskatīties, ko man saka mani mīļie pētījumi.

Kāpēc bērnu miega jautājumos speciālistu viedokļi mēdz atšķirties?

Pirms es izstāstu galvenos punktus (bez atsaucēm, jo šis nav zinātnisks raksts, un Tu man paprasīsi, ja kāds konkrēts punkts prasīsies pēc pētījuma nosaukuma, es tad Tev to atradīšu), man mazliet “jānorunā nost” cepiens, kuru es “aizkadrā” pārrunāju ar dakteri Celmiņu un kas mani reāli besī ārā. Mani nenormāli kaitina, ka visi speciJālisti, kas tā vai citādi ir domāti, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, savstarpēji kasās kā suņi ar kaķiem. Un es domāju, ka suņi ar kaķiem bieži vien mēdz sadzīvot daudz labāk, nekā PEP mammas ar dūlām vai psihologi ar PEP mammām, vai PEP mammas ar miega konsultantiem, miega konsultanti ar miega ārstiem un zīdīšanas konsultanti ar pediatriem, pediatri ar miega konsultantiem un tā tālāk un tā joprojām.

Starp citu, kašķi notiek arī vienas profesijas pārstāvju starpā, kuri tad ir tie īstie un pareizie un kuri – nepareizie. Besī. Es pat biju izdomājusi, ka šī varētu būt viena no sarunu festivāla LAMPA diskusijām, ko varētu organizēt PEP mammas, bet diemžēl manu ideju LAMPA neapstiprināja. Tas mani nebesī, jo šī plēšanās nekad nebeigsies, un tāda diskusija nekad nenovecos. (Strap citu, LAMPA būs PEP mammas gan ar diskusiju, gan Mini LAMPĀ, tā kā seko informācijai). Nekad nebeigsies robežu meklēšana, kur beidzas PEP mammu profesionālā robeža, kur sākas miega konsultants vai miega ārsts, vai zīdīšanas konsultants, vai psihologs. Un man ļoti nepatīk šī “šu-šu” savstarpējā čakarēšanās. Mums visiem ir sava vieta. Un par to ir jārunā. Punkts. Esmu runājusi.

Tagad par miegu, kā solīju, bet, raugoties no pētījumiem izpētītas vecāku perspektīvas.

Kas ir normāls zīdaiņa un maza bērna miegs?

Vecāku zināšanas par normālu zīdaiņu/todleru miegu

Jaunākie pētījumi rāda, ka daudziem vecākiem ir tikai daļēja un bieži arī neprecīza izpratne par to, kas ir bioloģiski normāls maza bērna miegs. Īpaši, ja runājam par slaveno “kad beidzot nogulēs visu nakti”. Un šo izpratni vēl palīdz čakarēt kultūra, trauksmes izjūta un apkārtējā informācija. Tas, ko vecāki iztēlojas vai kaut kur padzird, kā ir jāguļ mazam bērnam, noteikti ietekmē arī to, kā bērna miegs ietekmē pašus vecākus. Taču jāpiebilst, ka pētījumi tieši šajā laukā, kas attiecas uz vecāku zināšanām, pagaidām vēl ir maz un balstīti pārsvarā uz novērojumiem, tādēļ secinājumi nav viennozīmīgi.

Vecāku satraukums par bērna miegu

Visbiežāk tas ir par to, ka bērni mostas pa nakti, viņiem ir grūti iemigt un ir grūti izveidot režīmu. Starp citu, nakts celšanās skaits arī noteica to, cik ļoti vecāki bija pārliecināti par to, ka viņu bērniem ir miega problēmas. Katra papildus celšanās reize palielināja problēmas uztveres risku par 18%. Interesanti bija palasīt arī par saistībām, kas tad ir vēl tie saistītie faktori, kas ietekmē vecāku satraukuma līmeni. Tātad vecāku sajūtu par to, ka bērnam ir miega problēmas, var pastiprināt arī zemāka tolerance pret bērna raudāšanu, lielāks vecāku nogurums, vecāku jau esoši depresijas simptomi, tas, ka bērns guļ “īsus miegus” un, šis labs, – augstāks izglītības līmenis.

Protams, ka vairāk satraukušies par sava bērna miegu un caur to arī lielāks nogurums raksturīgs vecākiem, kuru bērniem ir neiroattīstības traucējumi (Autiskais spektrs, UDHS u.c.). Turklāt šo bērnu miega grūtības patiesi ir objektīvas un rada lielu slogu ģimenei, un ir saistāmas ar sliktāku vecāku garīgo veselību, nogurumu un sliktāku dzīves kvalitāti.

Vecāku satraukumus veicina arī pretrunīgas “vadlīnijas” – kas ir un kas nav droši, kas ir normāli, vai kopāgulēšana ir ok, vai tad nav jau jāiemieg pašam, vai ir ok, ja aizmieg pie krūts vai uz rokām, kā “atradināt”, kā “trenēt”.

Kā vecāku emocionālo stāvokli ietekmē neizgulēšanās?

Gan jau Tu man pastāstītu to visu labāk :)) Bet pētījumi saka, ka, lai arī saraustīts miegs zīdaiņa un maza bērna vecumā ir normāls, tas tomēr ir ilgs posms un var nopietni ietekmēt vecāku emocionālo labsajūtu un mentālo veselību. Fragmentēts vecāku miegs ir saistīts ar lielāku stresu, trauksmi un arī bezcerības sajūtu. Smadzenēm nepietiek laika atjaunoties, tādēļ samazinās pacietība un paškontrole. Tādēļ Tu mēdz reaģēt asāk un pēc tam mocīties vainas izjūtā. Situācija kļūst vēl grūtāka, ja jums ir dvīņi vai vairāki bērni ar mazu vecuma starpību. Bet tā nav neveiksme vecāka lomā – tā ir objektīva reakcija uz augstas slodzes situāciju.

Sajūta, ka esi bieži aizkaitināta vai vientuļa garajās, saraustītajās nakts stundās, ir izplatīta cilvēciska reakcija uz ilgstošu miega trūkumu, nevis pazīme, ka esi slikts vecāks.

Kā palīdzēt sev, ja bērns naktīs bieži mostas? 10 ieteikumi vecākiem

Pirmais – do your own research – kas ir normāls miegs tava bērna vecumā. Parunā ar ārstiem un citiem speciālistiem. Noteikti vienmēr izslēdzam iespējamās fiziskās vainas.

Un ja saproti – šāds ir mans bērns un tāda ir tagad mūsu ikdiena:

1. Godīgi nosauc, kas šobrīd notiek: es esmu izsmelta, jo šis ir ļoti intensīvs dzīves posms – nevis tāpēc, ka es kaut ko daru nepareizi.
2. Samazini prasības pret dzīvi, nevis līdzjūtību pret sevi: vienkāršāks ēdiens, mazāk kārtības (ja vari to tolerēt), mazāk sociālās dzīves. Tu neesi zaudējusi – tā ir īslaicīga pielāgošanās.
3. Atļaujies pat ļoti īsus atelpas brīžus: arī 10 minūtes ar aizvērtām acīm horizontālā stāvoklī jau ir atpūta. Nevajag ideālu miegu, lai ķermenis vismaz mazliet atgūtos.
4. Lūdz palīdzību – konkrēti. Nevis “man vajag palīdzību”, bet:
   • “Vai tu vari atnest vakariņas?”
   • “Vai vari iziet ar bērnu pastaigāt 30 minūtes?”
   • Cilvēkiem ir daudz vieglāk palīdzēt, ja viņi saprot – kā.
5. Ja ir partneris, miegs ir jāplāno, nevis jācer uz spontānu taisnīgumu: kurš guļ kurā naktī, kurš no rīta var pagulēt ilgāk. Šo labāk izrunāt, nevis klusībā krāt aizvainojumu.
6. Tev vajag plānu brīžiem, kad pēdējais salmiņš lūst: ja jūti, ka nāk virsū milzīgs aizkaitinājums vai dusmas, noliec bērnu drošā vietā un izej uz citu telpu. Ieelpo, izelpo, izdzer ūdeni, piezvani kādam tuvam cilvēkam. Tu neesi slikta mamma. Tu esi mamma, kas spēj sevi regulēt ļoti grūtā brīdī.
7. Izveido savu nakts “izdzīvošanas komplektu”: pielāgo vidi savām vajadzībām – termosā silta tēja, mīksts pleds vai jaciņa, siltas zeķes, ērta vieta barošanai vai pārģērbšanai. Jo labāk jūtas tavs ķermenis, jo vieglāk iziet šim cauri arī emocionāli.
8. Šis nav īstais laiks lieliem dzīves lēmumiem: kad esi neizgulējusies, viss izskatās sliktāk – attiecības, darbs, dzīve kopumā. Dod sev laiku. Arī šis pāries.
9. Runā ar kādu, kurš patiesi klausās: uzaicini PEP mammu vai aprunājies ar kādu uzticamu cilvēku. Nevis “man viss ir labi”, bet kā tev patiesībā ir. Jau tas vien ļoti mazina spriedzi.
10. Pamani, kad vajag papildu palīdzību: ja vairākas dienas vai naktis nevari aizmigt pat tad, kad ir iespēja, vai jūti spēcīgu trauksmi vai bezcerību, tas ir signāls meklēt palīdzību. Ģimenes ārsts vai cits speciālists ir ļoti labs sākums. Tas ir normāli un atbildīgi.

It kā nekas jauns, vai ne? Bet dažreiz der arī atkārtoties 🙂

PEP mammu atbalsts vecākiem un saruna par bērnu miegu Latvijas Radio

Noslēgumā – nākamnedēļ ir PEP mammu dienas. Lūdzu, skaties visos PEP mammu kanālos – ir pieejamas bezmaksas konsultācijas, dažādas nodarbības un aktivitātes visā Latvijā. No manis būs tiešsaistes saruna ar PEP mammu Madaru Pauzeri, tieši māmiņdienā, būsim Instagram live un runāsim par perfekcionismu. Tā kā klausies, jo Tev noteikti nebūs nekas cits, ko darīt tajā svētdienas rītā :))

Noslēgumā noslēgumā – te mūsu saruna ar Martu Celmiņu Ģimenes studijā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/iepazistam-petijumu-par-bernu-miega-traucejumiem.a219973/