Kāpēc man tas ir tiešām svarīgi?
Bērna emocionālās audzināšanas kursa vadīšana ir daļa no tā, ko daru, lai piepildītu savu misiju šajā skaistajā dzīvē.
Pētījumi rāda, ka vecāku satraukumu par bērna miegu bieži ietekmē nevis paša bērna uzvedība, bet gan sabiedrības spiediens un vecāku nogurums.
Piedalījos raidījumā “Ģimenes studija”, kur kopā ar pediatri – miega ārsti Martu Celmiņu runājām par biežākajiem vecāku satraukumiem saistībā ar mazu bērnu miegu. Gatavojoties raidījumam, i did my own research, jo man, protams, ir mana ilggadēja pieredze PEP mammas darbā, uzklausot vecākus par bērnu miegu, bet es gribēju paskatīties, ko man saka mani mīļie pētījumi.
Šis ieraksts būs par miegu, bet, raugoties no pētījumiem izpētītas vecāku perspektīvas (bez atsaucēm, jo šis nav zinātnisks raksts, un Tu man paprasīsi, ja kāds konkrēts punkts prasīsies pēc pētījuma nosaukuma).
Jaunākie pētījumi rāda, ka daudziem vecākiem ir tikai daļēja un bieži arī neprecīza izpratne par to, kas ir bioloģiski normāls maza bērna miegs. Īpaši, ja runājam par slaveno “kad beidzot nogulēs visu nakti”. Un šo izpratni vēl palīdz čakarēt kultūra, trauksmes izjūta un apkārtējā informācija. Tas, ko vecāki iztēlojas vai kaut kur padzird, kā ir jāguļ mazam bērnam, noteikti ietekmē arī to, kā bērna miegs ietekmē pašus vecākus. Taču jāpiebilst, ka pētījumi tieši šajā laukā, kas attiecas uz vecāku zināšanām, pagaidām vēl ir maz un balstīti pārsvarā uz novērojumiem, tādēļ secinājumi nav viennozīmīgi.
Visbiežāk tas ir par to, ka bērni mostas pa nakti, viņiem ir grūti iemigt un ir grūti izveidot režīmu. Starp citu, nakts celšanās skaits arī noteica to, cik ļoti vecāki bija pārliecināti par to, ka viņu bērniem ir miega problēmas. Katra papildus celšanās reize palielināja problēmas uztveres risku par 18%. Interesanti bija palasīt arī par saistībām, kas tad ir vēl tie saistītie faktori, kas ietekmē vecāku satraukuma līmeni. Tātad vecāku sajūtu par to, ka bērnam ir miega problēmas, var pastiprināt arī zemāka tolerance pret bērna raudāšanu, lielāks vecāku nogurums, vecāku jau esoši depresijas simptomi, tas, ka bērns guļ “īsus miegus” un, šis labs, – augstāks izglītības līmenis.
Protams, ka vairāk satraukušies par sava bērna miegu un caur to arī lielāks nogurums raksturīgs vecākiem, kuru bērniem ir neiroattīstības traucējumi (Autiskais spektrs, UDHS u.c.). Turklāt šo bērnu miega grūtības patiesi ir objektīvas un rada lielu slogu ģimenei, un ir saistāmas ar sliktāku vecāku garīgo veselību, nogurumu un sliktāku dzīves kvalitāti.
Vecāku satraukumus veicina arī pretrunīgas “vadlīnijas” – kas ir un kas nav droši, kas ir normāli, vai kopāgulēšana ir ok, vai tad nav jau jāiemieg pašam, vai ir ok, ja aizmieg pie krūts vai uz rokām, kā “atradināt”, kā “trenēt”.
Gan jau Tu man pastāstītu to visu labāk :)) Bet pētījumi saka, ka, lai arī saraustīts miegs zīdaiņa un maza bērna vecumā ir normāls, tas tomēr ir ilgs posms un var nopietni ietekmēt vecāku emocionālo labsajūtu un mentālo veselību. Fragmentēts vecāku miegs ir saistīts ar lielāku stresu, trauksmi un arī bezcerības sajūtu. Smadzenēm nepietiek laika atjaunoties, tādēļ samazinās pacietība un paškontrole. Tādēļ Tu mēdz reaģēt asāk un pēc tam mocīties vainas izjūtā. Situācija kļūst vēl grūtāka, ja jums ir dvīņi vai vairāki bērni ar mazu vecuma starpību. Bet tā nav neveiksme vecāka lomā – tā ir objektīva reakcija uz augstas slodzes situāciju.
Sajūta, ka esi bieži aizkaitināta vai vientuļa garajās, saraustītajās nakts stundās, ir izplatīta cilvēciska reakcija uz ilgstošu miega trūkumu, nevis pazīme, ka esi slikts vecāks.
Pirmais – do your own research – kas ir normāls miegs tava bērna vecumā. Parunā ar ārstiem un citiem speciālistiem. Noteikti vienmēr izslēdzam iespējamās fiziskās vainas.
Un ja saproti – šāds ir mans bērns un tāda ir tagad mūsu ikdiena:
1. Godīgi nosauc, kas šobrīd notiek: es esmu izsmelta, jo šis ir ļoti intensīvs dzīves posms – nevis tāpēc, ka es kaut ko daru nepareizi.
2. Samazini prasības pret dzīvi, nevis līdzjūtību pret sevi: vienkāršāks ēdiens, mazāk kārtības (ja vari to tolerēt), mazāk sociālās dzīves. Tu neesi zaudējusi – tā ir īslaicīga pielāgošanās.
3. Atļaujies pat ļoti īsus atelpas brīžus: arī 10 minūtes ar aizvērtām acīm horizontālā stāvoklī jau ir atpūta. Nevajag ideālu miegu, lai ķermenis vismaz mazliet atgūtos.
4. Lūdz palīdzību – konkrēti. Nevis “man vajag palīdzību”, bet:
– “Vai tu vari atnest vakariņas?”
– “Vai vari iziet ar bērnu pastaigāt 30 minūtes?”
Cilvēkiem ir daudz vieglāk palīdzēt, ja viņi saprot – kā.
5. Ja ir partneris, miegs ir jāplāno, nevis jācer uz spontānu taisnīgumu: kurš guļ kurā naktī, kurš no rīta var pagulēt ilgāk. Šo labāk izrunāt, nevis klusībā krāt aizvainojumu.
6. Tev vajag plānu brīžiem, kad pēdējais salmiņš lūst: ja jūti, ka nāk virsū milzīgs aizkaitinājums vai dusmas, noliec bērnu drošā vietā un izej uz citu telpu. Ieelpo, izelpo, izdzer ūdeni, piezvani kādam tuvam cilvēkam. Tu neesi slikta mamma. Tu esi mamma, kas spēj sevi regulēt ļoti grūtā brīdī.
7. Izveido savu nakts “izdzīvošanas komplektu”: pielāgo vidi savām vajadzībām – termosā silta tēja, mīksts pleds vai jaciņa, siltas zeķes, ērta vieta barošanai vai pārģērbšanai. Jo labāk jūtas tavs ķermenis, jo vieglāk iziet šim cauri arī emocionāli.
8. Šis nav īstais laiks lieliem dzīves lēmumiem: kad esi neizgulējusies, viss izskatās sliktāk – attiecības, darbs, dzīve kopumā. Dod sev laiku. Arī šis pāries.
9. Runā ar kādu, kurš patiesi klausās: uzaicini PEP mammu vai aprunājies ar kādu uzticamu cilvēku. Nevis “man viss ir labi”, bet kā tev patiesībā ir. Jau tas vien ļoti mazina spriedzi.
10. Pamani, kad vajag papildu palīdzību: ja vairākas dienas vai naktis nevari aizmigt pat tad, kad ir iespēja, vai jūti spēcīgu trauksmi vai bezcerību, tas ir signāls meklēt palīdzību. Ģimenes ārsts vai cits speciālists ir ļoti labs sākums. Tas ir normāli un atbildīgi.
It kā nekas jauns, vai ne? Bet dažreiz der arī atkārtoties 🙂
Noslēgumā – te mūsu saruna ar Martu Celmiņu Ģimenes studijā: Iepazīstam pētījumu par bērnu miega traucējumiem
Ja apsver pieteikties PEP mammas konsultācijai, šeit vari izlasīt par to: Kā notiek PEP mammas konsultācija?
