Kāpēc man tas ir tiešām svarīgi?
Bērna emocionālās audzināšanas kursa vadīšana ir daļa no tā, ko daru, lai piepildītu savu misiju šajā skaistajā dzīvē.
Par ko tad mēs īsti runājam Bērna emocionālās audzināšanas kursā?
Īsumā – apskatām bērna attīstību no dzimšanas līdz 6 gadu vecumam un runājam par temperamenta iezīmēm, ķermeņa spēju, piesaistes, spēlēšanās, valodas un komunikācijas, pašvērtējuma, pašregulācijas, sirdsapziņas, problēmu risināšanas, koncentrēšanās, plānošanas, gādīguma un sociālo prasmju attīstību. Par katru no tēmām plašāk lasi tālāk.
Bērna attīstība ir līdzīga ziedu uzplaukšanai, jo jaunās prasmes pakāpeniski veidojas un “uzplaukst”. Attīstības laikā līdz ar kvalitatīvām pārmaiņām bērna dzīve būtiski kļūst citāda. Piemēram, tiklīdz bērns iemācās staigāt, stipri mainās viņa redzesloks, jo pasaule kļūst pieejama. Līdzīgas pārmaiņas notiek bērna emocionālajā attīstībā: kad bērns ir ieguvis jaunas spējas vai prasmes, būtiski mainās viņa skats uz pasauli. Dažas no šīm svarīgajām pārmaiņām notiek tad, kad bērns izveido drošu piesaisti, iemācās izmantot fantāziju spēlējoties, saprast savas izjūtas, uzzināt citu cilvēku pieredzi un rūpes par citiem.
Kad mēs domājam par pirmsskolas vecumā bērnu, bieži nepievēršam uzmanību tam, kā viņš izprot savu ķermeni. Tomēr, ja pavērojam nedaudz vecākus bērnus vai iedomājamies paši sevi, mums jāatzīst, cik patiesībā nozīmīgs ir priekšstats par savu ķermeni. Ar savu fizisko izskatu saistītās jūtas un pašvērtējums veido ļoti nozīmīgu daļu no tā, kas mēs esam. Mūsu vērtējums par savu izskatu ir svarīgs aspekts personības veidošanā. Ja pašvērtējums par mūsu ķermeni ir ļoti negatīvs, tas var ietekmēt mūsu garīgo veselību. Ir zināms, ka augsts stresa līmenis ietekmē imūnsistēmu un ir cieša saikne starp to, kā mēs jūtamies emocionāli, un mūsu somatisko/ fizisko veselību.
Ja mēs mēģinām saprast, kas ir ietekmējis mūsu pašreizējo personību, droši vien kā vienu no svarīgākajiem faktoriem nosauksim attiecības ar saviem vecākiem. Patiešām, agrīnās attiecības ar galveno aprūpētāju (parasti māti) bieži kļūs par modeli, pēc kura mēs veidojam citas attiecības vēlāk dzīvē, īpaši attiecības ar saviem bērniem. Ir pierādīts, ka piesaistes kvalitāte un vecāku un bērnu mijiedarbība ietekmē bērnu attīstību, it sevišķi emocionālo un sociālo attīstību. Ir arī pierādīts, ka piesaistes stils visbiežāk turpinās no paaudzes paaudzē. To ir apstiprinājuši gan pētnieki, gan tie, kas ikdienā strādā ar vecākiem un ar viņu zīdaiņiem.
Spēlēšanās ir viens no galvenajiem elementiem, kas nodrošina bērna attīstību un dažkārt var arī uzlabot pieaugušo labsajūtu. Citiem vārdiem, spēlēšanās nav velta laika izšķiešana, bet gan dzīvinoša elpa bērniem visos vecuma posmos.
Pētījumi pierāda, ka vissvarīgākais faktors valodas veicināšanai ir sarunas ar vecākiem. Sarunāties ir svarīgi gan tiem bērniem, kuru valoda attīstās normāli, gan tiem, kuriem ir kavēta valodas attīstība. Bērna spēja apgūt valodu ir iedzimta, bet valoda neattīstās, ja netiek saņemta atgriezeniskā saite no apkārtējo cilvēku vidus.
Augsts pašvērtējums ir saistīts ar kompetences izjūtu, labsajūtu, kā arī prasmi būt veiksmīgiem vecākiem, turpretim zems pašvērtējums – ar uzvedības un garīgās veselības problēmām. Tomēr priekšstats par pašvērtējumu bieži ir samērā vienkāršots, un cilvēki ne vienmēr ievēro atšķirību starp reālu sevis izpratni un pārāk augstu pašvērtējumu, kas savukārt negatīvi ietekmē uzvedību.
Septītā soļa pilnais nosaukums ir – disciplinēšanas metodes, kas veicina pašregulāciju, attīsta sirdsapziņu un morālo uzvedību. Ir vairāki faktori, kas izraisa bērna grūtības savaldīt savu uzvedību, un sniegt vienkāršu atbildi par “pareizo” disciplinēšans metodi nav iespējams.
Mazi bērni katru dienu pārdzīvo visdažādākās emocijas. Dažkārt tās ir tik spēcīgas, ka pārņem viņus un viņi nespēj savaldīties. Ar laiku bērni iemācās paši sevi nomierināt. Vecāku mierinājums ir svarīgs īpaši mazākiem bērniem, bet arī lielākiem. Dažiem bērniem vecāku palīdzība ir vajadzīga ilgāk nekā citiem.
Daži bērni ļoti veiksmīgi spēj koncentrēt uzmanību uz kādu konkrētu aktivitāti, bet citi bērni impulsīvi “lidinās” no vienas istabas malas uz otru, nespējot koncentrēties pietiekami ilgi, lai pabeigtu kādu iesāktu darbību līdz galam. Šajā solī uzzināsi, kā attīstās koncentrēšanās spējas un kā veicināt plānošanu un problēmu risināšanu.
Sociālā kompetence ietver spējas, kas palīdz bērniem saprasties ar citiem (piemēram, patikt citiem un būt pieņemtam), veidot draudzību, kā arī nodrošina to, lai saskarsme ar citiem būtu abpusīga un vērtīga. Ja bērnam ir izveidojusies laba sociālā kompetence, viņš spēj veiksmīgi veidot attiecības – saprasties ar vienaudžiem, skolotājiem, vecākiem un citiem ģimenes locekļiem.
Kursā par katru no tēmām tev būs pieejamas video lekcijas, kuras vari noskatīties sev ērtā laikā, kā arī katru nedēļu tiksimies grupā Zoom zvanā, kur pārrunāsim nedēļas tēmu kopīgi. Tiekamies? Nākamais BEA kurss sāksies jau 3. decembrī un tev vēl ir iespēja pieteikties! Pieteikšanās šeit: Bērna Emocionālās audzināšanas kurss.
Šeit vari izlasīt dažas no iepriekšējo dalībnieku atsauksmēm:
