Kāpēc man tas ir tiešām svarīgi?
Bērna emocionālās audzināšanas kursa vadīšana ir daļa no tā, ko daru, lai piepildītu savu misiju šajā skaistajā dzīvē.
Kāda mamma man vaicāja, vai man ir kāds ieteikums, kā un vai vispār strīdēties ar partneri, ja bērni ir tuvumā.
Zinu, ka tas notiek ar visiem. Jums viss ir kārtībā. Ja nav konfliktu, tad būtu jāsāk satraukties, vai jūs esat cilvēki 🙂
Kur ir vairāk kā viens cilvēks, tur ir 100% iespējamība konfliktam. Pat pašam ar sevi dažkārt sanāk sastrīdēties, kad nevar saprast, kā pareizi rīkoties.
Kā tev ir pieņemt šo domu? Vai tev ir pieredze, kad tavi vecāki/ aprūpētāji strīdējās?
Ja strīdēties ir normāli, tad ir svarīgi to darīt cieņpilni. Vai tev ir priekšskats, kā var strīdēties, saglabājot cieņu pret sevi un pret partneri? Iesaku izmantot “Es vštījumus”. Piemēram, tā vietā, lai teiktu: “Tu man besī! Es tevi nevaru ciest!”, saki: “Es jūtos dusmīga, kad tu atkal un atkal aizmirsti, ko esam sarunājušas!”
Tev nav jāstāsta kādas detaļas, bet gan vairāk par to, kas notika. Par to, ka tas, kam bērns bija liecinieks, bija strīds, kurš notiek, kad pieaugušie mēģina tikt pie kāda risinājuma. Īpaši, ja tīri cilvēcīgi dusmas un aizvainojums bija tik liels, ka nebija iespējams saglabāt cieņu. Piedod sev. Atvainojies bērnam, iedod drošības sajūtu, ka pieaugušie par to uzņemas atbildību.
Lielākam bērnam vari pajautāt, kā viņš jutās, kad jūs strīdējāties, lai ir iespēja paust bailes. Neapšaubi, bet uzklausi.
Piebilde: ja tomēr ir grūti saglabāt savstarpēju cieņu un atrast veidu, kā ļaut viens otram paust neapmierinātību un savas vajadzības, tad noteikti aicinu meklēt atbalstu, piemēram, pie pāru konsultanta (tadu var meklēt, piemēram, Ģimenes psiholoģijas centrā LĪNA).
Ja vēlies tikt skaidrībā par līdzīgiem jautājumiem bērnu audzināšanā, piesakies Bērna emocionālās audzināšanas kursam!
