Mani bērni ir lieli, taču joprojām neesmu iemācījusies mierīgi pieņemt bērnu slimošanas. Mani nevar pārsteigt pats slimošanas fakts, esmu pieņēmusi neizbēgamību, ka ik pa laikam tas vienkārši notiek. Lielāki bērni nozīmē arī to, ka slimošanas vairs nav tik biežas un nav saistāmas ar pilnīgu vai nozīmīgu izkrišanu no darbiem.
Šoreiz vēlos pasēdēt Tev blakus un ļaut izraudāt, izsāpēt, pabesīties un justies tā, kā Tu jūties, ja arī Tu šobrīd esi tajā nebeidzamajā bērnu slimošanas riņķa dancī.
Tā nav TIKAI slimošana.
Vai tas ir vīruss parastais? Vai tikai sārts kakls un mazliet iesnas? Vai tas pāries vidusauss iekaisumā? Vai šī temperatūra vēl ir ok, vai arī jau ir jādod zāles? Kādas zāles? Vai vajadzēs ko stiprāku? Vai šis atstās tālejošas sekas? Vai šis vispār ir ok? Vai būs jādodas uz slimnīcu?
Cik dienas drīkstēja bērns būt mājās bez ārsta zīmes? Kā sapratīšu, vai bērns ir vesels un var atgriezties bērnudārzā? Kā mēs atkal adaptēsimies pēc kārtējā slimošanas pārtraukuma? Atkal tiek iekavētas mācības, kas nozīmē lielāku slodzi pēc izveseļošanās. Kā piedabūt bērnu uz rakstu darbiņiem vai lasīšanu, lai ļoti neatpaliek no bērnudārza un skolas biedriem? Cikos bija jāpaziņo par to, ka nebūs? Vai nav par vēlu? Kura aukle bija gatava nākt arī, ja bērns slimo?
Kā šī slimošana ietekmēs finanses? Vai par slimības lapu saņemšu tā, lai pietiek obligātajiem maksājumiem? Kuram no vecākiem “izdevīgāk” palikt mājās ar slimojošo bērnu? Vai mani neatlaidīs no darba par tik biežiem kavējumiem? Ja nu es netikšu galā ar tiem darbiem, kurus teicu, ka izdarīšu no mājām, jo bērnam mani vajadzēja ļoti daudz blakus? Nesanāk, nepietiek spēka “pastrādāt no mājām”, kamēr bērns slimo. Kā pateikt kolēģiem un priekšniekam, ka atkal nebūšu? Mani kā pašnodarbinātā darba plāni atkal atliekas vai iet uz priekšu daudz lēnākā tempā, nekā iecerēts, kas attiecīgi ietekmēs finanses.
Atkal tiek izjaukts ierastais dienas ritms. Vai pēc slimošanas bērns varēs atkal mierīgi gulēt pats savā gultā? Cik ilgu laiku vajadzēs, lai mēs atgrieztos pie iepriekšējā režīma?
Šodien bija ieplānots frizieris, kas jāatceļ. Bija ieplānots randiņš ar partneri (vai draudzenēm), bet tas jāatceļ. Bērnam bija paredzēta teātra izrāde vai kāda dzimšanas dienas ballīte, tagad viņš ir bēdīgs, ka nevar doties. Tiek izlaistas retās pulciņu reizes, kas maksā kosmosu.
Bažas vai neizbēgamā gaidīšana, ka viena bērna slimošana, nozīmē arī citu ģimenē esošu bērnu un varbūt pat pieaugušo saslimšanu. Cik ilgi man jāgaida, kad man parādīsies pirmie simptomi? Vai vispār parādīsies? Kā es tikšu galā, ja saslimšu? Laist kopā māsas un brāļus vai mēģināt neiespējamo un viņus kaut kā izolēt?
Tagad saproti, kādēļ bērnu slimošanām nekad nevari sagatavoties un pieņemt tās kā ierastas, normālas ikdienas sastāvdaļas?
“Elīn, bet kā tad nesajukt prātā ar bērnu slimošanām?” šonedēļ viena mamma uzdeva šādu jautājumu.
