Kā reaģēt? Aizejot uz bērnudārzu pakaļ bērnam, viņš atnāk pie durvīm pretī mammai, bet tad ieskrien atpakaļ gultā, sāk spēlēties vai skraidīt pa grupu.
Jā, tā bērni dara, jo šī ir pārslēgšanās situācija. Varu iedot tādu īsu skaidrojumu, ko var darīt, lai šo pārslēgšanos padarītu bērnam vieglāku.
Pamēģini veltīt laiku bērnam. Painteresējies, ko viņš šodien darīja, pajautā, lai kaut ko parāda. “Ko tu te šodien sadarīji?” Pajautā audzinātājai, kas šodien notika, ko viņš darīja, kādi bija uzdevumi? Tās ir tavas tiesības un, savā ziņā, arī pienākums – painteresēties, kas ar bērnu ir noticis pa dienu, ko viņš ir piedzīvojis. Jebkurā pārslēgšanās situācijā mēģini pajautāt, interesēties, pirms tu liec viņam ģērbties un iet mājās.
Pastāsti man.. Parādi man.. Ko tu šodien..? Kura tev ir mīļākā manta šeit?
Tas tev palīdzēs izveidot kontaktu ar bērnu un vest viņu uz tālāko darbību (šis strādā arī citās situācijās, piemēram, aicinot bērnu vakariņās :))
Bērni ļoti dažādi reaģē un dažādi izrāda savas emocijas, savu atkal satikšanās prieku vai, dažreiz – atkal satikšanās emociju izvirdumu. Kamēr vieni, ieraugot mammu vai tēti pēc dienas, kas pavadīta bērnudārzā, sāk raudāt un ceļ rociņas augšā, lai vecāks viņu apmīļo, tikmēr citi sāk skraidīt apkārt un darīs visu, lai tikai nebūtu jāiet ģērbties. Tā savā ziņā ir stresa izpausme. Vecāks ir bērna drošā persona un tajā brīdī, kad bērns ierauga savu drošo personu, viņš reaģē ārā to, ko viņš tajā dienā ir piedzīvojis, un dažreiz tas var notikt caur kustību.
Ideāli būtu, ja, vismaz sākumā, kamēr bērns pierod pie bērnudārza, vecākiem atļautu ieiet iekšā grupiņas telpās, kopā ar bērnu apskatīties, parunāt, kas šodien noticis, ko viņš darījis. Tas noteikti būs ātrāk, nekā mēģinājumi viņu uzreiz ieģērbt āra drēbēs un dabūt ārā no bērnudārza. Diemžēl bieži bērnudārza personāls tieši šādā veidā veic šo pāreju – tev atnāca vecāki pakaļ, viss, tagad beidz darīt, ko tu darīji, beidz ņemties, tev ir jānāk un jāģērbjas. Šo pieeju būtu laiks izbeigt.
Ar laiku bērns pieradīs un varēs arvien ātrāk pārslēgties uz iešanu mājās, bet vismaz sākuma posmā viņam nepieciešama palīdzība šajā pārejā. Painteresējoties, uzdodot jautājumus, mēs palīdzam bērna smadzenēm saslēgties un pāriet uz nākamo darbību.
Mēs varam teikt – es tevi tik ļoti priecājos redzēt, es ilgojos pēc tevis, šodien tu te tik forši spēlējies, vai ne? Bet es pēc tevis ilgojos un tu pēc manis arī. Un tā mēs varam izveidot kontaktu ar bērnu, jo šis un interesēšanās par to, ko viņš šodien darījis, iedod bērnam sajūtu – es esmu ievērots, mani redz, mani dzird, man nav jādara kaut kādas mistiskas lietas, lai mani ievērotu.
Vienmēr iesaku arī tev pašai pirms došanās uz bērnudārzu kaut ko apēst, padzerties ūdeni, aiziet uz tualeti, ja iespējams, būt ērtās drēbēs. Pirms iešanas iekšā bērnudārzā, izelpot un spēt apzināti pieslēgties bērnam tajā brīdī. Protams, ka tas ir grūti, ir vakars, visi ir noguruši. Tas ir izaicinājums arī bērnam.
Tikai – viņš ir bērns, bet tu esi pieaugušais. Tu vari sevi regulēt, viņš nevar. Un tev ir jāpalīdz viņam regulēties.
Tāpēc – palīdzi sev vispirms, saproti, kas ir tas, kas tev ir vajadzīgs, lai tu justos labi, lai tavas smadzenes nav aizņemtas ar citu procesu menedžēšanu. Smadzeņu uzdevums ir regulēt līdzsvaru mūsu organismā, un tajā brīdī, kad ir kaut kāds disbalanss, ķermenis dod signālu smadzenēm un smadzenes rada domas, un rodas arī emocijas. Tā dažkārt mūsu bada sajūta, atnākot pakaļ bērnam uz bērnudārzu, var kļūt par domu, ka es esmu šobrīd aizkaitināta par šo situāciju – kāpēc viņš tā dara, kāpēc viņš neklausa un negrib nākt mājās? Tāpēc ir ļoti svarīgi parūpēties par sevi un tad pieslēgties bērnam.
Ceru, ka šie daži padomi tev iedos ideju, kā bērnam palīdzēt pārslēgties un ar laiku šis process jums visiem kļūs vieglāks. Bet, ja vēlies par šo vairāk uzzināt, varu ieteikt pieteikties Bērna emocionālās audzināšanas kursam, kur 8. nodarbībā mēs runājam vairāk par emocijām un es šo skaidroju plašāk. Par nākamo iespēju pieteikties kursam varēsi uzzināt šeit elinaklavina.lv/veikals vai manos sociālajos tīklos 😉