Kāpēc man tas ir tiešām svarīgi?
Bērna emocionālās audzināšanas kursa vadīšana ir daļa no tā, ko daru, lai piepildītu savu misiju šajā skaistajā dzīvē.
Reiz kādā konsultācijā kāds tētis man dalījās ar bažām, kā viņa bērnu ietekmē viņu tā brīža ģimenes situācija.
Vecāki gāja cauri smagam šķiršanās procesam. Bērnu viņš tajā brīdī drīkstēja satikt tikai reizi nedēļā.
“Ko man viņam teikt?”
“Kā man ar viņu runāt?”
“Ko man darīt, kad viņš gribēs pie mammas tajā vienā retajā reizē, kad viņš drīkstēs pie manis palikt pa nakti?”
Tie ir pavisam normāli jautājumi šādā brīdī. Tomēr aicinu mazliet padomāt, kam ir svarīgi zināt atbildes? Kāda ir patiesā šī cilvēka vajadzība, kad viņš uzdod šo jautājumu?
Pareizi! Tu labi uzķēri, ja kādu laiku jau man seko 🙂 Šī cilvēka patiesā vajadzība ir, lai kāds uzklausa viņa neziņu. Vēl šis tētis vēlas, lai nekas tāds viņu dzīvē nebūtu noticis un bērnam nebūtu jāpiedzīvo vecāku šķiršanās. Vēl šis tētis vēlas, lai VIŅŠ NAV TAS, KURA DĒĻ bērnam ir jāpiedzīvo šādas emocionālas sāpes. Ja citi manam bērnam dara pāri, es taču varu iet un aizstāvēt!
Bet dzīvē notiek sāpīgas lietas, arī tādas, kuru cēlonis esam mēs – bērnu vecāki.
Aicinu Tevi par šo mazliet padomāt un pajusties.
Pēc tam pamēģini padomāt, kādas vajadzības un kam šeit “ieslēdzas”.
1. Tev kā pieaugušajam šie augstāk minētie jautājumi rodas, jo Tevī ir neziņa, bailes, bažas par nākotni, vainas sajūta par to, ko tagad piedzīvo gan bērns, gan bijušais/ā partneris/e. Tev vajag emocionālu atbalstu. Kādu, kurš Tevi nenosodoši uzklausa. Taču tā ir tikai mana interpretācija. Tu varbūt atbildētu citādāk, kas ir Tava vajadzība. Atceries, ka ir atšķirība starp vēlmēm/ iegribām un vajadzībām. Tu vari vēlēties, lai viss atrisinās, bet Tu nezini, kā būs.
2. Bērnam vajag Tavu emocionālo atbalstu, kad viņš dalās ar saviem pārdzīvojumiem par jūsu ģimenes situāciju. Tādēļ pirmais punkts bija par Tevi. Jo, ja Tu nesaņemsi emocionālu atbalstu, būs ļoti grūti būt daudzmaz stabilam, drošam pieaugušajam šajā brīdī bērnam.
3. Bērnam vajag, lai Tu uzņemies atbildību. Jā, it kā ir tādas grūtas situācijas, kur nevar saprast, kurš te tagad atbildīgais, bet attiecībās bērns-vecāki vienmēr atbildīgajam jābūt vecākam.
Es Tev novēlu sajust šo atbildību un spēku būt par bērna drošo balstu. Novēlu atrast pieņemšanu tajā, ka Tavs bērns piedzīvo un piedzīvos dažādus pārdzīvojumus un satricinājumus savā dzīvē. Dažkārt šo satricinājumu iemesls tiešām vari būt arī Tu.
Tā drīkst būt. Drīkst sāpēt.
Un Tu vari tajā būt savam bērnam blakus.
Es esmu par to pārliecināta 🙂
