Kāpēc man tas ir tiešām svarīgi?
Bērna emocionālās audzināšanas kursa vadīšana ir daļa no tā, ko daru, lai piepildītu savu misiju šajā skaistajā dzīvē.
Katru reizi kursu ietvaros grupu diskusijās vai biežāk – individuālajās konsultācijās – vecāki kautrīgi uzdod TOS jautājumus.
“Ko darīt, ja vecāku starpā ir konflikts, kura liecinieki ir bērni?”
“Vai drīkst strīdēties bērnu klātbūtnē?”
Ja Tev ir vismaz viens vismaz gadu vecs bērns, un Tu nekad neesi bijusi/-is strīdā ar partneri, un – bērnu klātbūtnē, tad dod ziņu. Pasaules Valdība Tevi meklē, lai veiktu zinātniskus, neētiskus eksperimentus, ar mērķi noskaidrot, kā nehumanoīdi to panāk. Paldies jau iepriekš par Tavu ieguldījumu cilvēces glābšanā no mūžīgiem strīdiem un konfliktiem!
Taču, ja Tu esi normāls cilvēks, tad zini, ka konflikti, strīdi ir normāla dzīves sastāvdaļa. Jautājums, protams, kā tie notiek.
Te daži svarīgi ieteikumi par pieaugušo strīdiem:
1. Jūs drīkstat konfliktēt bērnu klātbūtnē. Svarīgi, lai tas notiek cieņpilnā veidā un bērni redz arī izlīgumu. Tādā veidā mēs parādām bērniem, ka cilvēkiem var būt dažādi uzskati un kā nonākt pie kompromisa, vai atzīt savu vainu, atvainoties, piekrist otram, ka iesākumā man nebija taisnība utt.
2. Ja nu sanācis ne pārāk “smuki” sastrīdēties, tad noteikti bērniem izskaidrojiet, kas notika. Pastāstiet, ka tas bija strīds, kas, iespējams, viņiem raisīja bailes. Atjaunojiet drošības sajūtu.
3. Apstājieties, ja jūtat, ka konkrētā tēma ir “karsta” un būs grūti saglabāt cieņplinu attieksmi vienam pret otru. Īpaši, ja runa ir par savstarpējām attiecībām, attiecību kvalitāti. Ieplānojiet laiku šādai sarunai tādā laikā un tādā vietā, kad varat nodrošināties, ka bērni nav klāt.
4. Bērni vecāku konfliktus var “paņemt uz sevi”. Dažkārt tas izpaužas viņu vēlmē noregulēt situāciju jokojoties, kļūstot izpalīdzīgiem, mierinot. Tādos gadījumos paņemiet atbildību atpakaļ pie sevis, izskaidrojot bērnam, ka šobrīd esat sastrīdējušies, ka tam nav sakara ar viņu un ka tā var gadīties, ka cilvēki sastrīdas, kā arī to, ka izlīgsiet. Varat nosaukt bērna sajūtas un nepieciešamības gadījumā mierināt bērnu.
5. Drīkst raudāt bērna klātbūtnē 😉 Tie ir brīži, ka var normalizēt, ka raudāšana ir laba un atslābinoša darbība, pēc kuras paliek labāk un mierīgāk.
Ja vēlies uzzināt par šo vairāk un iegūt lielāku mieru attiecībās ar bērniem, piesakies Bērna emocionālās audzināšanas kursam
