Kāpēc man tas ir tiešām svarīgi?
Bērna emocionālās audzināšanas kursa vadīšana ir daļa no tā, ko daru, lai piepildītu savu misiju šajā skaistajā dzīvē.
Šonedēļ divās atbalsta grupās sanāca pievērsties vajadzībām, bet zini kādā griezumā?
Runa ir par tiem grūtajiem brīžiem, kad bērns ir čīkstīgs, kad viņam ir grūti, dusmas, nevar saprast, ko viņš grib, kā palīdzēt, vai vilkt robežas, disciplinēt, sodīt.
Tie ir brīži, kuros, ja Tev pašai nav spēka, neesi izgulējusies, sanāk “norauties” un varbūt sakliegt uz bērnu.
Vecāki man jautā: “Ko man darīt, lai tā nebūtu un nenotiktu? Es jūtos tik slikti! Protams, pārrunāju pēc tam ar bērnu situāciju, atvainojos, samīļojamies. Bet tas nav tas, ko es vēlos piedzīvot un sniegt bērnam!”
Jā, Tev ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību. Tu esi pieaugušais. Bet Tu esi arī cilvēks!
Katra šāda “noraušanās” ir signāls, ka visas maņas jāvērš uz sevi, lai sajustu, izpētītu un saprastu, kas ir tas, kas man šobrīd ir vajadzīgs, lai atjaunotu spēkus.
Tu taču zini, kā tas ir pēc labi izgulētas nakts, kad esi atpūtusies, kad bērni kādreiz nav tikai uz Taviem stiprajiem pleciem, bet telpā ir vēl kāds atbildīgs un Tev drošs pieaugušais. Bērna vajadzības tad Tevi nemaz tā nespēj notrigerēt.
Bet ja nu tā ir noticis, kā var notikt diezgan bieži ar maziem bērniem, ka Tev nav izdevies pagulēt vai arī viņi tiešām dienām (vai vienmēr, ja esi solo) ir tikai Tavā pārziņā, tad ko? Jo skaidrs, ka sanāk “norauties”.
Mans superviedais jautājums Tev tādos gadījumos ir – kas ir Tavas vajadzības brīžos, kad piedzīvo vainas sajūtu, dusmas uz sevi, uz dzīvi, uz situāciju?
Kādas var būt cilvēka vajadzības tādos brīžos?
Un vajadzība tur nav – es gribu, lai tas nebūtu noticis! Tas ir noticis, Tev jau ir sūdīgi. Kas ir tas, kas Tev ir vajadzīgs?
Grupās runājām, ka vajadzība nav, lai kāds atnāk un pasaka: “Hey, man arī tā ir bijis! Tā notiek visiem! Piedod sev, atvainojies bērniem un ej tālāk!”
Tika nosaukts pieņemošs atbalsts – kāds, kurš var noklausīties un pieņemt Tavas dusmas un vainas sajūtu, klausīties un būt ar Tevi tur tajā brīdī, nevis kāds kurš glābj.
Kas ir tas, kas Tev ir vajadzīgs tādos brīžos?
Ja gadījumā tomēr visa kā ir par daudz, tad atceries, ka esmu šeit – vari mani sasniegt, uzrakstot ziņu, vai plašākai, dziļākai sarunai – PEP mammas konsultācijā.
