Kāpēc man tas ir tiešām svarīgi?
Bērna emocionālās audzināšanas kursa vadīšana ir daļa no tā, ko daru, lai piepildītu savu misiju šajā skaistajā dzīvē.
Es bieži domāju metaforās. Kaut ko noskatos, izlasu, dzirdu, vienmēr meklēju, kā šis atspoguļojas dzīvē parastajā, un tad atsevišķas frāzes nosēžas manā prātā, lai pie iespējas taptu izteiktas.
Es, protams, sevi kontrolēju, jo, “kas par daudz, tas par skādi” un “filosofs, ja mājās būsi, ēzelis ar ragiem kļūsi”. Kā redzi, sevis kontrole man padodas ar mainīgiem panākumiem.
Ne visas sardīnes lec tīklā – tas ir no multenes “Kotlešu lietus”. Noskaties, ja vēl nav bijusi tāda iespēja. Tas ir stāsts par kādu zēnu, kurš ir aizrāvies ar izgudrojumiem. Viņa tēvs ir sardīņu zvejnieks. Māte ir mirusi. Kad zēnam nepadodas kāds izgudrojums, tēvs viņam saka: “Ne visas sardīnes lec tīklā, dēls!” Un dēls viņam dusmīgi atbild: “Es nesaprotu tās tavas zvejnieku metaforas!”
Par sardīnēm ikdienā man sanāk diezgan daudz domāt. Jo pieaugušā cilvēka dzīve dažkārt var sastāvēt tikai no tām sardīnēm, kas nelec tīklā. Tāda ir sajūta. Gatavo pankūkas – pieber par daudz sāli. Gludini kādu kreklu, kas no jūtīga auduma – iekausē caurumu. Pacietīgi gatavo bērnu iziešanai no mājas ar atgādinājumiem, laika un izvēļu došanu – attopies atkal turpat ar brēcošu divgadnieku, kurš priekšnamā vārtās pa zemi.
Ne visas sardīnes lec tīklā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa lec. Tas arī nozīmē, ka tīkli jāturpina mest. Tikai rēķinies, ka būs arī brīži, kad vienkārši – nebūs.
Tas attiecas arī uz tavu bērnu/ bērniem.
Nogurumā, arī pēc foršiem pasākumiem, arī foršu pasākumu epicentrā, bērns var raudāt un teikt, ka viņam šis viss nepatīk, ka viņam riebjas ballīte un visi cilvēki, kas tajā ir, ka viņš tevi nemīl, ka “neviens ar mani negrib draudzēties”, ka “tu nekad man neko nepērc” utt.
Te man gribas teikt – tev nav jānozvejo visas sardīnes. Neņem personīgi, pirmkārt. Un otrkārt, palīdzi bērnam ieraudzīt, ka kopumā ir labi pavadīts laiks, bet nogurums visu mālē melnās krāsās.
Cilvēka prātam grūtībās gadās “izliet no vannas ūdeni ar visu bērnu”. Kad kaut kas viens neizdodas, man bieži nāk domas un sajūtas, ka es nekam nederu, kāpēc esmu iedomājusies, ka man kaut kas varētu sanākt, un vispār – resna un nesmuka, esmu sagandējusi pašas radīto bērnu dzīvi, un vispār – zeķubiksēs ir caurums!
Tādēļ es šodien nāku ar atgādinājumu par tavu smadzeņu diezgan smieklīgo dabu. Ja šo principu saproti, tad vari ļaut sev mazliet pabesīties, bet tad atgādināt, ka ne visas sardīnes lec tīklā, un tas ir ok, un tas nenozīmē, ka nekad neviena sardīne tavā tīklā nav ielēkusi.
Svarīga piebilde – nebārsti metaforas saviem bērniem. Viņi visdrīzāk tās tiešām netver, jo līdz 10/11 gadu vecumam valdošā ir konkrētā domāšana. Centies skaidrot tiešā, skaidrā un vieglā valodā.
Starp citu, ja nu gadījumā tev interesē klausīšanas/ neklausīšanas tēma un, “kā pareizi sodīt bērnu”, tad šeit vari atrast manu lekciju “Sodīt vai nesodīt?”: https://elinaklavina.lv/online-kursi/sodit-vai-nesodit/
Un te tu vari pieteikties Bērna emocionālās audzināšanas (BEA) kursam, kurš sāksies 16. aprīlī: https://elinaklavina.lv/kursi/berna-emocionala-audzinasana-tiessaistes-kurss/
