Kāpēc man tas ir tiešām svarīgi?
Bērna emocionālās audzināšanas kursa vadīšana ir daļa no tā, ko daru, lai piepildītu savu misiju šajā skaistajā dzīvē.
Vecāki man bieži jautā, kā veselīgā veidā pieņemt bērna emocijas.
Tas, pirmkārt, ir darbs ar sevis iepazīšanu un apzinātības attīstīšanu. Kad bērns piedzīvo spēcīgas emocijas, vērs skatu uz sevi. Ko tu jūti? Kāpēc? Kur ķermenī tu to izjūti? Kas tev šobrīd ir vajadzīgs?
Trenējot apzinātību, ar laiku tas prasīs aizvien mazāk laika un samazinās iespējamību, ka bērna spēcīgās emocijas raisīs pretrunīgas sajūtas arī tevī. Un tu spēsi koncentrēties uz bērna vajadzībām spēcīgo emociju brīdī.
Otrkārt, palīdzi bērnam apzināties un iedot vārdus tam, ko viņš piedzīvo. Tas prasīs atkārtojumus, bet bērni mācās ātrāk par pieaugušajiem. Drīz vien attapsies, ka tavs mazulis spēj ātrāk nosaukt to, ko viņš piedzīvo, kamēr tev pašai tas vēl prasa lielu piepūli.
Treškārt, ļauj notikt emocijām. Viss ir kārtībā ar tavu bērnu. Dod laiku. Elpo. Paliec pie sevis. Nemazini emocijas – “tūlīt pāries”, “nekas jau nebija”, “nu, pasmaidi”, “te nav par ko dusmoties” utt..
Ceturtkārt, mierīgā brīdī pārrunā ar bērnu, kas viņam var palīdzēt šādā brīdī tagad un turpmāk. Pārrunā automātiskās reakcijas, jautājot, kas ir tas, ko viņam gribas darīt. Un tad piedāvā, kā citādāk to var iegūt, saņemt, lai neciestu ne bērns, ne citi cilvēki, ne vide.
Savas emocijas apzināties var palīdzēt arī savu vajadzību apzināšana un rūpes par savām vajadzībām.
Vairākas reizes gadā vadu tiešsaistes nodarbību “Manas vajadzības”, kur vairāk runājam par savu vajadzību apzināšanos. Seko paziņojumiem manos sociālo tīklu kontos, lai nenokavētu nodarbību!
Bet ja vēlies par savām vajadzībām parunāt jau tagad, droši piesakies uz PEP mammas konsultāciju pie manis 🙂
