Bērna emocionālā audzināšana 2024/2025

Saglabātie Dalīties
Koplietošanas kurss
Lapas saite
Kopīgojiet sociālajos plašsaziņas līdzekļos

Par kursu

Programma Bērna emocionālā audzināšana domāta vecākiem, kuriem ir mazi bērni pirmsskolas gados, t.i., bērni līdz 7 gadu vecumam. Šī programma ir izveidota , lai palīdzētu mainīt bērnu uzvedību un dziļāk ietekmētu bērnus emocionālā līmenī un personības izaugsmē. Tā iedrošina vecākus atklāt savu pašu agrīno bērnības pieredzi un to izprast. Programmā ir informācija par attīstības stadijām un uzdevumiem, kurus bērnam jāveic, lai viņš izaugtu par laimīgu, emocionāli pilnvērtīgu cilvēku. Ir izstrādāti principi, kas veicina emocionālo attīstību, kopā ar konkrētiem paņēmieniem.

Programmā tiek aprakstīti desmit faktori, kam ir liela nozīme bērna emocionālajā audzināšanā:

  • vecāku izpratne par bērna attīstību un temperamentu,
  • bērna ķermeņa paškontrole un pozitīvs ķermeņa pašvērtējums,
  • droša piesaiste,
  • spēlēšanās un fantāzija,
  • valodas un komunikācijas spējas,
  • pozitīva pašcieņa,
  • disciplinēšanas metodes, kas veicina pašregulāciju un veido sirdsapziņu,
  • emociju pašregulācija,
  • koncentrēšanās, plānošana un problēmu risināšanas spējas,
  • sociālā kompetence, empātija un gādīgums.
BEA SAKNES KANĀDĀ

BEA programma ir galvenokārt adaptācija no Kanādā tapušas grāmatas “Pathways to Competence”. Programmu 2004. gadā izveidoja psiholoģes Edīte Ozola un Sāra Lendija.

KRITISKĀS SPĒJAS PIRMAJOS DZĪVES GADOS

Dažas spējas, kas attīstās pirmajos sešos dzīves gados, ir kritiskas, jo tās veido pamatu tālākai attīstībai. Šīs agrās spējas ir līdzīgas saknēm, no kurām vēlāk veidosies koks. Ja kāda no šīm kritiskajām spējām veidojas nepilnīgi, tad turpmākā attīstība ir ierobežota. BEA programmā tiek aprakstīti desmit soļi, kas svarīgi bērna emocionālajā audzināšanā.

VECĀKU UN BĒRNU MIJIEDARBĪBA UN TĀS TĀLĀKĀ ATTĪSTĪBA

Bērnu attīstību nosaka iedzimto faktoru un vides sarežģītā mijiedarbība. Arī tad, ja bērnam ir iedzimti traucējumi, attiecības ar vecākiem var ietekmēt bērna attīstību un izturību. Bērns jūtas drošāks, ja vecāki saskarsmē ir iejūtīgi, pretimnākoši un tiem ir pozitīvas izjūtas pret bērnu, ja vecāki ir pieejami un pievērš uzmanību bērnam. Bērnā droša piesaiste un emocionāla kompetence izveidosies lielākoties tad, ja vecāki sapratīs bērna vajadzības un pratīs tās piepildīt, kā arī pieņems to, ka bērnam jāaug patstāvīgam un neatkarīgam.

BEA PROGRAMMAS MĒRĶIS

Galvenais mērķis ir palīdzēt vecākiem, lai viņi spētu izaudzināt emocionāli veselus un spējīgus bērnus.

Rādīt vairāk

Kursa saturs

IEVADS

  • Ievads
    26:02
  • BEA grupu vadītājas sertifikāts
    00:00

1. SOLIS. Attīstība un temperaments
Bērna attīstība ir līdzīga ziedu uzplaukšanai, jo jaunās prasmes pakāpeniski veidojas un "uzplaukst". Attīstības laikā līdz ar kvalitatīvām pārmaiņām bērna dzīve būtiski kļūst citāda. Piemēram, tiklīdz bērns iemācās staigāt, stipri mainās viņa redzesloks, jo pasaule kļūst pieejama. Līdzīgas pārmaiņas notiek bērna emocionālajā attīstībā: kad bērns ir ieguvis jaunas spējas vai prasmes, būtiski mainās viņa skats uz pasauli. Dažas no šīm svarīgajām pārmaiņām notiek tad, kad bērns izveido drošu piesaisti, iemācās izmantot fantāziju spēlējoties, saprast savas izjūtas, uzzināt citu cilvēku pieredzi un rūpes par citiem.

2. SOLIS. Kā veicināt ķermeņa kontroli un pozitīvu ķermeņa pašvērtējumu
Kad mēs domājam par pirmsskolas vecumā bērnu, bieži nepievēršam uzmanību tam, kā viņš izprot savu ķermeni. Tomēr, ja pavērojam nedaudz vecākus bērnus vai iedomājamies paši sevi, mums jāatzīst, cik patiesībā nozīmīgs ir priekšstats par savu ķermeni. Ar savu fizisko izskatu saistītās jūtas un pašvērtējums veido ļoti nozīmīgu daļu no tā, kas mēs esam. Mūsu vērtējums par savu izskatu ir svarīgs aspekts personības veidošanā. Ja pašvērtējums par mūsu ķermeni ir ļoti negatīvs, tas var ietekmēt mūsu garīgo veselību. Ir zināms, ka augsts stresa līmenis ietekmē imūnsistēmu un ier cieša saikne starp to, kā mēs jūtamies emocionāli, un mūsu somatisko/ fizisko veselību.

3. SOLIS. Kā veicināt drošu piesaisti?
Ja mēs mēģinām saprast, kas ir ietekmējis mūsu pašreizējo personību, droši vien kā vienu no svarīgākajiem faktoriem nosauksim attiecības ar saviem vecākiem. Patiešām, agrīnās attiecības ar galveno aprūpētāju (parasti māti) bieži kļūs par modeli, pēc kura mēs veidojam citas attiecības vēlāk dzīvē, īpaši attiecības ar saviem bērniem. Ir pierādīts, ka piesaistes kvalitāte un vecāku un bērnu mijiedarbība ietekmē bērnu attīstību, it sevišķi emocionālo un sociālo attīstību. Ir arī pierādīts, ka piesaistes stils visbiežāk turpinās no paaudzes paaudzē. To ir apstiprinājuši gan pētnieki, gan tie, kas ikdienā strādā ar vecākiem un ar viņu zīdaiņiem.

4. SOLIS. Kā veicināt bērnos spēlēšanos un fantāziju?
Spēlēšanās ir viens no galvenajiem elementiem, kas nodrošina bērna attīstību un dažkārt var arī uzlabot pieaugušo labsajūtu. Citiem vārdiem, spēlēšanās nav velta laika izšķiešana, bet gan dzīvinoša elpa bērniem visos vecuma posmos.

5. SOLIS. Kā veicināt valodas un komunikācijas spējas
Pētījumi pierāda, ka vissvarīgākais faktors valodas veicināšanai ir sarunas ar vecākiem. Sarunāties ir svarīgi gan tiem bērniem, kuru valoda attīstās normāli, gan tiem, kuriem ir kavēta valodas attīstība. Bērna spēja apgūt valodu ir iedzimta, bet valoda neattīstās, ja netiek saņemta atgriezeniskā saite no apkārtējo cilvēku vidus.

6. SOLIS. Kā veidot pamatu pozitīvam pašvērtējumam?
Augsts pašvērtējums ir saistīts ar kompetences izjūtu, labsajūtu, kā arī prasmi būt veiksmīgiem vecākiem, turpretim zems pašvērtējums - ar uzvedības un garīgās veselības problēmām. Tomēr priekšstats par pašvērtējumu bieži ir samērā vienkāršots, un cilvēki ne vienmēr ievēro atšķirību starp reālu sevis izpratni un pārāk augstu pašvērtējumu, kas savukārt negatīvi ietekmē uzvedību.

7. SOLIS. Disciplinēšanas metodes, kas veicina pašregulāciju
Septītā soļa pilnais nosaukums ir - disciplinēšanas metodes, kas veicina pašregulāciju, attīsta sirdsapziņu un morālo uzvedību. Ir vairāki faktori, kas izraisa bērna grūtības savaldīt savu uzvedību, un sniegt vienkāršu atbildi par "pareizo" disciplinēšans metodi nav iespējams.

8. SOLIS. Kā veicināt emociju pašregulāciju?
Mazi bērni katru dienu pārdzīvo visdažādākās emocijas. Dažkārt tās ir tik spēcīgas, ka pārņem viņus un viņi nespēj savaldīties. Ar laiku bērni iemācās paši sevi nomierināt. Vecāku mierinājums ir svarīgs īpaši mazākiem bērniem, bet arī lielākiem. Dažiem bērniem vecāku palīdzība ir vajadzīga ilgāk nekā citiem.

9. SOLIS. Kā veicināt koncentrēšanos, plānošanu un problēmu risināšanu?
Daži bērni ļoti veiksmīgi spēj koncentrēt uzmanību uz kādu konkrētu aktivitāti, bet citi bērni impulsīvi "lidinās" no vienas istabas malas uz otru, nespējot koncentrēties pietiekami ilgi, lai pabeigtu kādu iesāktu darbību līdz galam. Šajā solī uzzināsi, kā attīstās koncentrēšanās spējas un kā veicināt plānošanu un problēmu risināšanu.

10. solis. Kā veicināt sociālo kompetenci, empātiju un gādīgumu
Sociālā kompetence ietver spējas, kas palīdz bērniem saprasties ar citiem (piemēram, patikt citiem un būt pieņemtam), veidot draudzību, kā arī nodrošina to, lai saskarsme ar citiem būtu abpusīga un vērtīga. Ja bērnam ir izveidojusies laba sociālā kompetence, viņš spēj veiksmīgi veidot attiecības - saprasties ar vienaudžiem, skolotājiem, vecākiem un citiem ģimenes locekļiem.

Studentu vērtējumi un atsauksmes

Vēl nav atsauksmju
Vēl nav atsauksmju

5 dienu pozitīvas disciplinēšanas izaicinājuma rokasgrāmata

Norādi savu vārdu un e-pasta adresi, uz kuru vēlies saņemt PDF failu ar vērtīgu informāciju par pozitīvas disciplinēšanas izaicinājumu!
* indicates required
5 dienu izaicinājums
* Pēc tam dodies uz savu e-pastu un pārliecinies, ka saņēmi apstiprinājumu ar PDF failu. Ja neredzi manu ziņu, tad meklē to vai nu mēstulēs (un tur ieķeksē, ka tā nav un nebūs mēstule) vai arī meklē to pie abonentiem vai reklāmām. Lai būtu droši, ka arī turpmāk saņemsi manas ziņas, saglabā manu e-pasta adresi kontaktos.

Vai vēlaties saņemt push paziņojumus par visām galvenajām darbībām uz vietas?

GDPR Cookie Consent with Real Cookie Banner